Nesen sociālajos tīkos atkal uzvirmoja diskusija par skolu ēdienu un veselīgām, bērniem piemērotām receptēm. Kāda ir maģiskā formula, kur veselīgs vienlaikus ir arī garšīgs, uzturvielām bagāts, ne pārāk dārgs un vēl ātri uztaisāms?
Manā ģimenē vēl nav izsalcis skolnieks, bet ir gandrīz 4 gadus vecs mazulis, kurai neko speciāli netaisām – Elza ēd to pašu, ko vecāki. Ikdienā vēlaizvien ievērojam principus, ko aprakstīju pagājšgad. Maksimāli daudz paši taisam ēst no sezonāliem, vietējiem pārtikas produktiem un minimāli izmantojam pusfabrikātus un dažādus pārtikas izstrādājumus. Es cenšos Elzu pieradināt pie tā, kā garšo kartupelis, tomāts un cepta vista, un līdz šim viņa tiem dod priekšroku – čipši, veikala tomātu mērce un “nageti” (izstrādājumi) viņai liekas pārāk sāļi. Daži praktiski virzieni, kādos domāju par savas ģimenes barošanu:
Vismaz reizi nedēļā gatavoju kādu ēdienu, no kā sanāk maltītes vairākām dienām. Daži piemēri: krāsnī cepta vista, kas pirmajā dienā ir cepetis ar dārzeņiem (blakus vistai liek cepties gabalos sagrieztus burkānus, pastinakus, saldos kartupeļus u.c.), otrajā dienā auksta uz maizītes vai kopā ar salātiem, trešajā dienā zupa, kas izvārīta no cepeša karkasa ar dārzeņiem un atlikušo gaļu. Ja negribas vistas zupu, no izvārītā buljona var izvārīt kādu citu zupu, piemēram šo oranžo, buljonu var izmantot risotto pagatavošanai, vai sasaldēt nebaltai dienai. Viltotais zaķis, ko pirmajā dienā ēdam siltu, nākošajās aukstu. Boloņas mērce un čili con carne – vāru lielu katlu, vienu dienu pasniedzu ar makaroniem, otru ar rīsiem, ja vajag vēl pagarināt, pieleju klāt bundžu ar tomātiem savā sulā un tad uzsildu.
Man garšo makaroni. Visiem bērniem, ko pazīstu, arī. Es tos pasniedzu galvenokārt ar paštaisītu tomātu mērci – vienalga, no svaigiem vai konservētiem tomātiem, vai kādiem dārzeņiem (brokoļus, piemēram, var iemest makaronu ūdenī pēdējās 5 minūtes un nokāst kopā) un sviestu un sieru (sarīvētu cieto sieru vai sadrupinātas kazas siera lodītes, kas, iemaisot makaronos, dod jauku krēmīgumu un labu garšu). Arī makaronus var izvārīt negaršīgi – pareizi to darīt ir vārīt lielā ūdens daudzumā, kam devīgi piebērts sāls, uz straujas uguns, bez vāka, pirms nokāsiet – pagaršojiet un pārbaudiet gatavību par spīti tam, kas rakstīts uz paciņas. Eļļu ūdenim klāt nelieku.
Maltīte nenozīmē vienmēr šmorēt – tā var būt arī krāsnī cepts ķirbītis, sagriezts tomāts, avokado, vārīta ola, siera šķēle, sauja vārītu pupiņu vai lēcu vai dzelteno auna zirņu. Es šādas lietas ēdu labprāt, un mana meita arī! Jebkurā diennakts laikā var ēst omleti – vienkāršu vai pildītu vai pārkaisītu ar sieru.
Ko darīt ar uzkodām, jeb izsalkušu bērnu, kas grib ēst, bet vakariņas/pusdienas būs gatavas tikai pēc stundas? Savam bērnam dodu grauzt svaigus gurķus, burkānus un ābolus, vīnogas, kādu siera gabalu (vai nūjiņu – to sastāvā nekā briesmīga nav), glabāju pieliekamajā smūzijus mazajās tetrapakās, pilngraudu grissini (garenas maizes nūjiņas) un rīsu vai kukurūzas galetes. Vienmēr turu mājās sezonālus augļus un ogas un saku Elzai, ka tos var ēst, kad un cik grib. Parūpējos par veselīgām uzkodām vai paštaisītām maizītēm, kad ilgāks gabals jābrauc mašīnā, lai neesam atkarīgi no benzīntanku un ceļmalas ēdnīcu piedāvājuma (lai gan, taisnības labad jāpiemin, ka arī DUS tagad var nopirkt graužamos burkānus un banānus).
Ko es nekad neesmu darījusi – nemēģinu no ēdiena veidot ķiņķēziņus, man arī pašai nepatīk pārspīlēti stilizēts ēdiena noformējums, bet esmu dažreiz parādījusi uz Romanesko kāposta gabalu un nosaukusi to par dinozaura ausi – tas kontekstā ar savulaik Elzai aktuālo dinozauru periodu.
Ceru, ka jums manas pārdomas noder. Priecāšos, ja komentāros padalīsieties ar saviem ieteikumiem un receptēm, jo īpaši attiecībā uz skolnieku barošanas paradumiem, ar ko man vēl nav pieredze!
PS Lūk, saite uz ierakstu par Elzas pirmā gada ēdienkarti